Eksperimenta mērķis: demonstrēt kā izkausēts Bertolē sāls (kālija hlorāts) reaģē ar ar želejas konfekti. Notiek intensīva degšanas reakcija.

Pētījumi par zirnekļu tīkliem līdzīgu materiālu izmantošanu dažādās nozarēs.

Niedru kā materiāla izmantošana dažādās nozarēs.

Īss skaidrojums par to, kas ir oktānskaitlis un ko tas apzīmē.

Populārzinātniskais raksts “Ūdens Latvijā, tā kvalitāte, iegūšana un izmantošana.”

Populārzinātniskā rakstā dota informācija, kādi materiāli atrodas ūdens filtros un to darbības principiem.

Farmācijas rūpniecība, nelegālo medikamentu un medikamentu atdarinājumu bizness.

Ziemas un vasaras riepās izmantoto gumiju sastāvs un to ražošana.

Brazīlijas lauksaimniecībā izmantotās tehnoloģijas. Auglīgā Brazīlijas zeme dāvā lauksaimniekiem četras ražas gadā un baro arī mūs, eiropiešus. Ko dabai, dzīvniekiem un cilvēkiem maksā Brazīlijas lauksaimniecības uzplaukums.

Eksperimenta mērķis ir noteikt un salīdzināt dažādas sadzīvē izmantojamās vielas, kuras visas ir baltā krāsā.

Eksperimentu skolēni veic kā laboratorijas darbu tematā “Sadzīvē izmantojamās vielas un materiāli”. Mērķis: pārbaudīt ziepju šķīduma īpašības.

Eksperimenta mērķis: noteikt laktozes saturu piena. Eksperiments paredzēts vidusskolas posmam. Skolēni veic to kā laboratorijas darbu.

Luminiscence kā dabas parādība ir novērota jau ļoti sen. Cilvēki bija novērojuši ziemeļblāzmu un jāņtārpiņus, kā arī minerālmēslu spīdēšanu tumsā.

Eksperiments  paredzēts sākumskolas un pamatskolas skolēniem, kas  ļauj  izprast gaismas ietekmi uz vielām. Eksperimentu veic kā demonstrējumu.

Eksperimenta mērķis: iepazīstināt skolēnus ar vielām, kuras UV gaismas iedarbībā spīd.

Eksperimenta laikā tiek iegūta citas folijas. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbs pamatskolā un vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek novērotas sēra(IV) oksīda ķīmiskās īpašības. Eksperimentu var izmantot kā demonstrējums pamatskolā vai vidusskolā.

Eksperimenta mērķis: pagatavot, iepakot un noformēt mitrinošu roku krēmu.

Krēms sastāv no 4-5 daļām jeb fāzēm:

A daļa– ūdens fāze; Jo lielāks šīs fāzes % apjoms, jo mitrinošāks un “vieglāks” (ne tik taukains) ir krēms.

B daļa– eļļu fāze; Piešķir krēmam visas galvenās īpašības. Raksturo to, kādam mērķim krēms tiek paredzēts.

C daļa– emulgatoru fāze; Nodrošina A+B daļu apvienošanos, saglabā krēma konsistenci.

D daļa– konservanti; Tos pievieno, lai krēms ilgāk uzglabātos (šo daļu izlaižot, krēmu vislabāk uzglabāt vēsā vietā, ne ilgāk par 3-6 mēnešiem).

E daļa– piedevas; Tās pievieno tad, kad krēms jau atdzisis (krāsu, smaržu un papildus vitamīnu piedevas).

Parasti laboratorijas darbos iegūst nešķīstošus svina savienojumus. Svina savienojumi (arī nešķīstošie) ir toksiski videi. Tāpēc pēc laboratorijas darbiem nav ieteicams liet tos izlietnē, bet pārstrādāt līdz svina nitrātam un izmantot atkārtoti.

Skolēni novēro, kas notiek ar materiāliem degradēšanas procesā.

Skolēni, ar kvalitatīvās analītiskās ķīmijas metodi, konstatē svina klātbūtni konservu kārbās.

Skolēni mācās strādāt ar elektrodu un novēro amalgamas veidošanu.

Skolēni apgūst kvalitatīvās analītiskās ķīmijas metodi – spēj identificēt ķīmisko elemetnu kadmiju.