3. Gaiss, degšana, CO2, ķīm. reakcijas, gaisa piesārņojums
Degošā roka
3
Demonstrējuma mērķis ir pierādīt, ka ūdenim piemīt liela siltumietilpība. Ar šķiltavu gāzi aizdedzinātas putas uz plaukstas sadeg, neradot apdegumus.
Ūdeņraža iegūšana un eksplozija
2
Cinka un sālsskābes reakcijā tiek iegūts ūdeņradis, uzkrāts un aizdedzināts.
Gaiss, tā piesārņojums I
0
Latvijas Dabas muzeja organizētā konkursa 5 uzdevumi par aktuāliem ar gaisu un atmosfēras aizsardzību saistītiem jautājumiem. Konkursa uzdevumi ir paredzēti 5.-6. klašu skolēniem, bet var piedāvāt arī 8. klasei pārbaudīt savas zināšanas par gaisa tēmu.
Litija pierādīšana E
1
Dažādi neorganiskie sāļi sadegot liesmu krāso dažādās krāsās. Piemēram, litija sāļi liesmu krāso karmīnsarkanu, nātrija sāļi – dzeltenu un kālija sāļi – zili violetā krāsā. Eksperimentu veic kā demonstrējumu pamatskolas posmā.
Skābā lietus modelēšana E
2
Demonstrējuma eksperiments parāda, ka, sēram sadegot gaisā, rodas gāzes, kuru mijiedarbībā ar ūdeni, tā vide kļūst skāba.
Latvijas gaisa piesārņojuma līdere ir Rīga R
Pievienotā raksta saturs: gaisa kvalitāte Latvijā, tā piesārņojums, gaisu piesārņojošās vielas un to koncentrāciju noteikšana.
Pelēkajā zonā R
Pievienotā populārzinātniskā raksta saturs: gaisa piesārņojums ar putekļiem no ogļu ieguves raktuvēm Ķīnā.
Piesārņotākā pilsēta R
Irānas pilsēta Avhāza un tās milzīgais gaisa piesārņojums. Citi piesārņojuma rekordi citviet pasaulē.
Elles uguns. Spirta degšana Wenden pudelē E
2
Novēro spirta degšanu 20 L ūdens pudelē. Borskābes iekrāso liesmu.
Degošā naudas banknote
1
Eksperimentā novēro šķietamu banknotes degšanu, lai gan patiesībā deg etanols.
Amonija dihromāta termiska sadalīšanās E
1
Eksperimentā notiek amonija dihromāta sadalīšanās, kas atgādina vulkānu. Rasts drošs, veselībai nekaitīgs šī eksperimenta demonstrējuma veids.
Čipsu dedzināšana
2
Demonstrējums, kas apliecina, ka čipši ir degoši, jo sastāv no organiskajām vielām.
Vaska tvaiku aizdedzināšana dzelzs karotītē E
1
Eksperimenta gaitā tiek noskaidrots, kādā stāvoklī deg vasks – ciets, šķidrs vai gāzveida.
Kociņa “iznīcināšana” E
3
Skolēni iepazīstas ar celulozes dehidratāciju un degšanu, neizmantojot atklāto liesmu vai citu karstuma avotu. Skolēni veido priekšstatu par koncentrētas sērskābes ķīmiskajām īpašībām. Eksperiments lieliski noder, lai demonstrētu sērskābes kodīgās īpašības. Pedagogs to var izmantot kā demonstrējumu.
Ugunīgs, kvēlojošs uzraksts
1
Nitrāti tiek izmantoti pirotehnika, jo veicina degšanu. Izmantojot ar kālija vai nātrija nitrātu šķīdumu piesūcinātu vates kociņu vai otiņu, var veidot ugunīgus uzrakstus. Eksperimentu ieteicams veikt ka demonstrējumu.
Uguns iegūšana bez sērkociņiem magnija un sudraba nitrāta reakcijā E
3
Vai ir iespējams aizdedzināt vielu maisījumu ar ūdeni? Vai visas vielas drīkst dzēst ar ūdeni? Šis eksperiments atbildēs uz šiem jautājumiem. Eksperiments jāizpilda kā demonstrējums.
Uguns iegūšana bez sērkociņiem reakcijā, kurā izmanto permanganātu un sērskābi E
3
Kālija permanganāts ir samērā spēcīgs oksidētājs. Sadzīvē kālija permanganātu dēvē par zilajiem graudiņiem vai lillā graudiņiem. Izmantojot zilos graudiņus var viegli radīt uguni, bez sērkociņu izmantošanas. Eksperiments jāizpilda kā demonstrējums.
Uguns iegūšana bez sērkociņiem, izmantojot hlorātu E
2
Kālija hlorātu jeb Bērtolē sāli pirotehniskajos maisījumos lieto kā spēcīgu oksidētāju. Mūsdienās to saturošas sprāgstvielas neizmanto, jo tās ir pārāk nestabilas un bīstamas.
Sausā ledus ugunskurs E
3
Ogļskābo gāzi cietā agregātstāvoklī sauc par sauso ledu. Tā neveicina degšanu. Sausā ledus temperatūra ir -79 oC. Tomēr šis eksperiments parāda pretējo, ka degšana var notikt ogļskābās gāzes klātbūtnē un zemā temperatūrā.
Ogļskābā gāze (sausais ledus) ir skābais oksīds
1
Eksperimenta mērķis ir, izmantojot ogļskābo gāzi cietā stāvoklī , ko dēvē par sauso ledu, un vāji bāzisku šķīdumu pierādīt, ka oglekļa oksīds ir skābais oksīds.
Degošie ūdeņraža burbuļi E
2
Eksperimentā iegūst ūdeņradi un ar to piepilda ziepju burbuļus, kurus aizdedzinot, rodas troksnis un liesma. Eksperiments ir interesants un saistošs skolēniem. Dotais eksperiments jāizmanto kā demonstrējums.
Levitējošie ziepju burbuļi E
1
Eksperiments uzskatāmi parāda, ka ogļskābā gāze ir smagāka nekā gaiss. Eksperimentu veic kā demonstrējumu.
Glicerīna pašaizdegšanās. E
2
Eksperiments parāda, ka, lai notiktu aizdegšanās, ne vienmēr ir nepieciešama uguns.
Šis eksperiments var būt viena no uguns iegūšanas metodēm.
Sveces lifts – E
0
Eksperiments parāda, kā, svecei degot slēgtā traukā, samazinās skābekļa daudzums un tā vietā ieplūst ūdens. Tas māca eksperimentālo darbu veikt rūpīgi un uzmanīgi, cītīgi novērot līdz eksperimenta beigām.
Ūdens uzkarsēšana papīra tūtā E
2
Eksperimentā pārbauda un novēro ūdens siltumietilpību. Eksperiments paredzēts pamatskolas skolēniem. Eksperimentu var veikt gan kā skolēnu laboratorijas darbu, gan kā demonstrējumu.
Benzīna tvaiku un gaisa maisījuma eksplozija
2
Eksperimentā aizdedzina benzīna tvaiku un gaisa maisījumu, radot eksploziju. Eksperiments skaidro iekšdedzes dzinēja cilindrā notiekošās eksplozijas principu. Taču tas modelē arī sprādienus, kas rodas dabas gāzes, sašķidrinātās gāzes noplūžu gadījumā, kā arī neuzmanīgi rīkojoties ar benzīnu. Tas māca eksperimentālo darbu veikt, ievērojot darba drošību un precizitāti.
Dzelzs vates degšana E
1
Eksperiments apliecina, ka dzelzs – metāls, kuru izmanto ugunsdrošo durvju un seifu izgatavošani, deg. Demonstrē reakcijas ātruma atkarību no reaģējošo virsmu laukuma.
Sveču degšana dažāda lieluma traukos
1
Eksperiments parāda skābekļa nepieciešamību degšanas procesā.
Ogles putekļi gāzes degļa liesmā E
1
Eksperimentā saberzta ogle tiek kaisīta virs gāzes degļa liesmas. Šo eksperimentu var veikt gan kā demonstrējumu, gan kā skolēnu praktisko darbu, piem., darba stacijā.
Jaunas liesmas iegūšana no sveces liesmas E
1
Sveces aizdedzināšana ar liesmu nepieskaroties deglim
1
Skābekļa iegūšana
2
Eksperimentā skolēni apgūst vienkāršas laboratorijas darbu veikšanas prasmes un iegūst gaisā esošu gāzi – skābekli.
Pilsētas piesārņotā gaisa (smoga) veidošanās modelēšana stikla burkā
1
Eksperimentā modelē smoga veidošanos, ko rada burkā ar miru gaisu sadedzinot papīru un vienlaicīgi dzesējot burkas vāku.
Smoga veidošanās modelēšana mērcilindrā
2
Eksperiments modelē smoga veidošanos.
Ogļskābās gāzes ietekme uz vidi (siltumnīcas efekts)
1
CO2 ir viena no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm atmosfērā. Eksperimentā tiks veidots globālās sasilšanas modelis.
Cinka reakcija ar sēru
2
Eksperimentā tiek veikta cinka reakcija ar sēru. Eksperimenta mērķis: iepazīstināt skolēnus ar metāla un nemetāla savstarpējo reakciju un reakciju apstākļiem. Lielisks eksperiments uzsākot apgūt ķīmisko reakciju vienādojumu pierakstu.
Kas nodzēš sveci?
0
Eksperimenta mērķis: pierādīt, ka ogļskābā gāze ir viela, kura aptur degšanu.
Dzelzs vates degšana uz svariem
1
Eksperimenta mērķis: skaidro oksidēšanās reakciju, izmantojot eksperimenta novērojumus.