Demonstrējuma mērķis ir pierādīt, ka ūdenim piemīt liela siltumietilpība. Ar šķiltavu gāzi aizdedzinātas putas uz plaukstas sadeg, neradot apdegumus.

Eksperimenta mērķis ir parādīt Leidenfrosta efektu, kā piemēru izmantojot šķidro slāpekli.

Eksperimenta mērķis: iegūt amonjaku un novērot tā šķīdību ūdenī.

Eksperimantā tiek veiktas divas ķīmiskās reakcijas. Sākumā vizuāli tiek novērota asinsarkanas krāsas pārādīšanās, inscinējot sagriešanos ar plastmasas nazīti, un beigās krāsas izzušana, izmantojot 3. reaģentu. Demonstrējumu var izmantot 8. klases sākumā, lai ieinteresētu skolēnus izzināt ķīmiskās reakcijas, kā arī vidusskolā, runājot par kompleksajiem savienojumiem un jonu analītisko pierādīšanu.

Drošības noteikumu demonstrēšana tiek veikta, lai nodrošinātu drošu un pārdomātu darba vidi ķīmijas laboratorijā. Demonstrācijā ietilpst fenolftaleīna reakcija ar bāzi un pēc tam ar skābi, H₂SO₄ katalizēta reakcija ar dažādiem materiāliem.

Eksperimentā tiks parādīts, ka sālsskābe un nātrija hidroksīds reaģē ar cinka oksīdu, alumīnija oksīdu, dzelzs(III) oksīdu, hroma(III) oksīdu, šādi pierādot, ka dotie  oksīdi ir amfotēri oksīdi.

Dažādi alternatīvie enerģijas iegūšanas veidi, tehnoloģiskie risinājumi un to realizēšanas iespēju vērtējums.

Dažādas vielas (indes), kas kaitīgas organismam, tajā skaitā smagie metāli.

Kas ir temperatūra, kā to mēra, kā tā ietekmē dažādus fizikālos un ķīmiskos procesus.

Skaidrojums, ka Zemes kodola augsto temperatūru nodrošina tajā notiekošie radioaktīvās sabrukšanas procesi.

Zinātnes atklājumu un pierādījumu apšaubīšana. Tās iespējamie iemesli un arī sekas. Dažādi piemēri no reālās dzīves.

Īss raksts par aplikāciju, kuru var izmantot telefonā, lai sekotu līdz klimata pārmaiņām.

Populārzinātniskā raksta saturs: Vācijas piemērs enerģētikas revolūcijā, kuras mērķis ir atomreaktoru un fosilās degvielas aizstāšana.

Latvijas dabas bagātības, derīgie izrakteņi un to izmantošanas iespējas.

Cilvēku darbības rezultātā veidojušies atkritumi, kas atrodas kosmosā un riņķo ap zemi. Šo atkritumu bīstamība un iespējamie risinājumi to aizvākšanai.

Farmācijas rūpniecība, nelegālo medikamentu un medikamentu atdarinājumu bizness.

Vides tehnoloģijas, kas nākotnē varētu ļaut lielpilsētām nodrošināt sevi ar dzeramo ūdeni, bioloģisko pārtiku un efektīvi pārstrādāt atkritumus.

Ziemas un vasaras riepās izmantoto gumiju sastāvs un to ražošana.

Populārzinātniskā raksta saturs: īss raksts par iespējamo aminoskābju un citu organisko vielu veidošanos ārpus mūsu planētas.

Dažādi alternatīvie enerģijas iegūšanas veidi, tehnoloģiskie risinājumi un to realizēšanas iespēju vērtējums.

Smiltis kā viens no svarīgākajiem dabas resursiem, to izmantošana. Apraksts par smilšu ieguvi Marokā, kas bieži vien ir nelikumīga un nodara kaitējumu dabai.

Pirmā pasaules kara laika vācu zinātnieks Fricis Hābers un viņa pētījumi ķīmisko ieroču izgatavošanā.

Apraksts par alu Meksikā, kurā ir ekstremāli apstākļi lielās sēra un tā savienojumu koncentrācijas dēļ.

Atomieročus sacensība starp ASV un PSRS Aukstā kara laikā. Atomieroču izmēģinājumi, to sekas. Ūdeņraža bumba salīdzinājumā ar atombumbu.

Kritiskā domāšana zinātnē. Jaunu atklājumu un teoriju ticamības izvērtēšana. Kā atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas.

Pārsātinātie šķīdumi ir tādi šķīdumi, kas satur vairāk izšķīdinātās vielas, nekā nepieciešams to piesātināšanai dotajā temperatūrā.

Spēle rosina modrību, veido kontaktu starp dalībniekiem, vadītāju, apkārtējo vidi un rada aizrautības atmosfēru. Bērni mācās pārvietoties telpā ar aizsietām acīm, mēģinot likt lietā citas maņas: garšu, skaņu, smaržu un tausti.

Aktivitāte paaugstina bērnu jutīgumu un spēju koncentrēt uzmanību, attīsta novērošanas prasmes, padara asāku uztveri jutīgākai dabas pieredzei.

Kālija hlorātu jeb Bērtolē sāli pirotehniskajos maisījumos lieto kā  spēcīgu oksidētāju. Mūsdienās to saturošas sprāgstvielas neizmanto, jo tās ir pārāk nestabilas un bīstamas.

Mērķis
• Svešvalodas zināšanu pilnveidošana saistībā ar meža tēmu un datora lietošanas prasmju attīstīšana,
veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu

Eksperiments parādītas kobalta(II) un niķeļa(II) jonu īpašību. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vidusskolā. 

Eksperimenta mērķis ir noteikt un salīdzināt dažādas sadzīvē izmantojamās vielas, kuras visas ir baltā krāsā.

Ar šī eksperimenta palīdzību skolēni novēro ķīmisko reakciju un secina, vai reaģējošo vielu saskarsmes virsmas laikums ietekmē reakcijas ātrumu. Eksperiments var tikt izmantots pamatskolā un vidusskolā kā laboratorijas darbs.

Eksperimentā praktiski nosaka vielas blīvumu un viskozitāti.

Cukura oksidēšanās gaitā dzeramās sodas klātbūtnē veidojas “savdabīgā čūska”.

Eksperimenta parāda, ka ogļhidrātu oksidēšanās var notikt ne tikai stipru oksidētāju  (piem., konc. sērskābes) klātbūtnē. Cukuram degot rodas   ogļskābā gāze un ogleklis, kas veido irdenu struktūru (“čūsku”).

Luminiscence kā dabas parādība ir novērota jau ļoti sen. Cilvēki bija novērojuši ziemeļblāzmu un jāņtārpiņus, kā arī minerālmēslu spīdēšanu tumsā.

Eksperiments  paredzēts sākumskolas un pamatskolas skolēniem, kas  ļauj  izprast gaismas ietekmi uz vielām. Eksperimentu veic kā demonstrējumu.

Eksperimenta mērķis: iepazīstināt skolēnus ar vielām, kuras UV gaismas iedarbībā spīd.

Eksperimentāli tiek noteikta vielas kušanas temperatūra.

Eksperimenta laikā tiek iegūtas smiltis, kuras ūdenī nepaliek slapjas. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vai mājas darbu pamatskolā vai vidusskolā.

Ar stikla glāzi, kas daļēji piepildīta ar ūdeni, novēro, ka rodas skaņa, velkot samitrināta pirksta galu gar glāzes malu. Novēro, ka skaņas augstums mainās atkarībā no ūdens tilpuma glāzē.

Visos eksperimentos novēro proteīnu sa recēšanu

A²

• olas baltums
• piens
• 5% vara sulfāta šķīdums
• 5% sālsskābes šķīdums
• etilspirts
• destilēts ūdens
  
• vārglāzes (150-200 ml) vai mēģenes
• Stika nūjiņa
• pipete
• elektriskā plītiņa
• putotājs (putojamā slotiņa)