Eksperimenta mērķis: demonstrēt, kā notiek ūdens uzsūkšanās augos.
Demonstrējums paredzēts sākumskolas un pamatskolas klašu grupām dabas zinības priekšmetā.

Prakstiskajam darbam būs nepiciešana visa stunda. Bērni var strādāt pāros. Darbs paredzēts 5. klases skolēniem. Atnestās sēnes tiek pētītas un salīdzinātas, veicot pierakstus darba lapā.

Augi ir vienīgie dzīvie organismi uz Zemes, kas spēj veidot barības vielas, izmantojot Saules enerģiju. Tas notiek Saules gaismā augu zaļajās daļās, visbiežāk – lapās. Augi no gaisa ar lapām uzņem ogļskābo gāzi, bet ar saknēm un lapām ūdeni. Tad lapās notiek sarežģītas ķīmiskās pārvērtības, kuru rezultātā veidojas cukurs – glikoze, kā arī skābeklis. Šo procesu sauc par fotosintēzi.

Eksperimenta laikā tiek apskatīts ūdens iztvaikošanas un fotosintēzes process augos. No koka lapām caur atvārsnītēm iztvaiko ūdens, kas, saskaroties ar plastmasas maisiņa plēvi, kondensējas ūdens pilienos. Līdz ar ūdeni pa atvārsnītēm izdalās arī skābeklis.

Eksperimenta laikā tiek apskatīts dehidratācijas process, kurā organisms zaudē pietiekami lielu ūdens daudzumu un tiek traucēta normāla organisma funkcionēšana.

Skolēniem tiek piedavāts salidzināt divus kartupeļa gabaliņus (plastmasas maisiņā un bez tā), kas novietoti virsmā, kuru apspīd saule.

Eksperimentā tiek pārbaudīts kā ūdens un sausums ietekmē sēklu dīgšanu un augu augšanu.

Vairums augu izaug no sēkliņām, tomēr augšanai nepieciešami piemēroti apstākļi.  Izpēti, kā no sēkliņas izspraucas asns un pārvēršas par spēcīgu augu.

Viens no veidiem, kā var atskatīties uz klimatiskajiem apstākļiem pagātnē, ir koku gadskārtu pētīšana. Nocērtot koku, var redzēt, ka tam ir vairāki koku gadskārtu riņķi, kur viens riņķis atbilst vienam gadam koka dzīvē. Pētot gaskārtas, mēs varam pateikt, kādos apstākļos tas ir audzis un cik gadu vecs tas ir bijis. Analizējot augošu koku gadskārtu platuma pārmaiņu dinamiku, ir iespējams konstatēt un ņemt vērā konkrētos augšanas apstākļus, kādos šie koki aug – koku gadskārtas var sniegt būtisku papildu informāciju par vidi un tās pārmaiņām konkrētā teritorijā pirms vairākiem simtiem un pat tūkstošiem gadu.

Ņem termometru un dodies mērīt temperatūru zem sniega. Izvēlies pētījumu vietu. Lai būtu drošs, ka temperatūru neietekmēs blakus apstākļi, izvēlies trīs pēc iespējas atšķirīgākas vietas mērījumiem, piemēram, klajā laukā vai zālienā, pie mājas sienas, parkā vai dārzā starp kokiem.

Eksperimentā tiek pārbaudīts kā ūdens un sausums ietekmē augu augšanu.

Aplūko mikroskopā sūnas skrajlapītes vai kādu citu sagatavotu auga lapu. Novērojumā noskaidro auga lapas šūnas formu.

Eksperimentā  tiek uzskrāts skābeklis, kas veidojas Kanādas elodejas fotosintēzes rezultātā, un tas tiek pierādīts.

Eksperimentā sēnei nogriež kātiņu, cepurīti uzliek uz baltas papīra lapas ar lapiņā uz leju un apsedz ar stikla burku. Nākamajā dienā paceļ sēnes cepurīti, lai apskatītu radušās sporas. Eksperiments skaidro sporu rašanās procesu.

Eksperiments skaidro, kāpēc zieds maina krāsu, ja to ievieto krāsainā ūdenī.

Eksperiments skaidro, ka auga lapas iztvaiko lieko ūdeni.

Eksperimenta gaitā tiek novērots, ka gaismas ietekmē kartupelī notiek ķīmiskas pārvērtības.

Eksperiments skaidro, kā ar lupas palīdzību izpētīt augļu un dārzeņu šūnas.